Dzīto pāļu viengabalainības pārbaudes ar skaņas (SIT) metodi
SIA “Ģeo Eksperts”
veica dzīto pāļu 35x35 cm skaņas pārbaudi pēc SIT (Sonic Intergrity Testing) metodikas objektā Vidzemē, kur paredzēta
ražošanas ēkas jaunbūve. Objektā pavisam ierīkoti apmēram 180 dzītie pāļi, ar
garumu robežās no 3,9 – 9,0 m. Šīs pārbaudes galvenais mērķis – defektu
konstatācija pārbaudāmajiem pāļiem, sekundārais mērķis – pāļu žurnālā norādītā
pāļu garuma pārbaude (metodes pieļaujamās neprecizitātes robežās)
Zemāk doti piemēri
pārbaudes grafikiem (ehogrammām), kuri atbilst SIT metodes prasībām un pāļu
viengabalainības neizraisa šaubas:
Iepriekš uzskaitītie piemēri pilnībā atbilst SIT metodes prasībām, jo 1) ļoti izteikts, spēcīgs signāls pāļa galvas rajonā (sākumā), 2) signāls vienmērīgi, bez novirzēm šķērso pāļa ķermeni visā tā garumā, 3) signāls fiksē pāļa pēdu, 4) definētais pāļa garums no žurnāla labi korelējas ar aparatūras noteikto pāļa garumu.
Zemāk dots piemērs
pālim, kuram jau pāļa galvas rajonā redzama mikroplaisa, kas gandrīz perpendikulāri
šķērso visu pāļa ķermeni, bet pārbaudes grafiks (ehogramma) neuzrāda defektu
esamību vai viengabalainības traucējumus minētajam pālim (grafiks pilnībā
atbilst SIT metodes prasībām). Tas apliecina faktu, ka ar skaņas (SIT)
metodi noteikt mikroplaisu esamību dzītajos pāļos nav iespējams.
Mikroplaisa dzītā pāļa galvas rajonā.
Skaņas pārbaudes
grafiks, kas neuzrāda nekādas nobīdes no normas un pilnībā atbilst metodes
prasībām.
Zemāk dots piemērs skaņas pārbaudes grafikam, kurš
uzrāda nopietnu nobīdi no normas intervālā no 1 – 2 m no pāļa (Nr.115) galvas.
Pāļu skaņas
pārbaudes slēdzienā, autors atzīmēja sekojošo: Pālim Nr.115 augšējā daļā (domājams, intervālā no 1 – 2 m no pāļa
galvas) konstatēts defekts – iespējams, betona atšķēlums vai nopietna plaisa
(vai arī abi varianti kopā). Pālis ar šādu pārbaudes grafiku ir uzskatāms kā
nedrošs. Tiek 2 rekomendēta šī pāļa atrakšana un problemātiskā intervāla
vizuāla apsekošana (ja tas ir tehniski iespējams), vai arī pāļa – dubliera
ierīkošana.
Pasūtītājs veica
pāļa Nr.115 atrakšanu, un atrakšanas gaitā tika konstatēts sekojošs defekts
pālim Nr.115, kas sniegts zemāk redzamajos attēlos:
Kā redzams
attēlos, pālim Nr.115, intervālā no 1 – 1,83 m (tieši kā minēts slēdzienā),
tika konstatēta nopietna plaisa un betona izlūzumi, kā rezultātā pāļa
viengabalainība faktiski bija traucēta. Dotais pālis tika atzīts par brāķētu,
un vēlāk tam blakus tika ierīkots jauns pālis – dublieris.
Zemāk dots vēl viens piemērs skaņas pārbaudes
grafikam, kurš uzrāda nopietnu nobīdi no normas jau pāļa (Nr.121) augšdaļā.
Pāļu skaņas
pārbaudes slēdzienā, autors atzīmēja sekojošo: Pāļa Nr.121 grafiks uzrāda nopietnu defektu, domājams, jau pāļa
augšdaļā. Šāda grafika forma liecina par iespējamu pāļa viengabalainības
traucējumu (pārrāvumu). Pālis ar šādu pārbaudes grafiku ir uzskatāms kā
nedrošs. Tiek rekomendēta šī pāļa atrakšana un problemātiskā intervāla vizuāla
apsekošana (ja tas ir tehniski iespējams), vai arī pāļa – dubliera ierīkošana.
Pasūtītājs veica
pāļa Nr.121 atrakšanu, un atrakšanas gaitā tika konstatēts sekojošs defekts
pālim Nr.121, kas sniegts zemāk redzamajos attēlos:
Kā redzams
attēlos, pālis Nr.121 pārlauzts jau nepilna metra dziļumā no pāļa galvas. Šī
pāļa viengabalainība bija traucēta. Dotais pālis tika atzīts par brāķētu, un
vēlāk tam blakus tika ierīkots jauns pālis – dublieris.
Secinājumi
Skaņas (SIT)
metode uzskatāma par vienu no drošākajām, izpildes ziņā ātrākajām un finansiāli
izdevīgākajām pāļu pārbaužu lauka metodēm, kas vienas darba dienas ietvaros,
ļauj notestēt 150 – 300 pāļus. Kā parāda autora līdzšinējā pieredze, vienlīdz
efektīvi ar šo metodi var tikt testēti gan urbtie pāļi, gan arī dzītie dzelzsbetona
pāļi. Lai arī SIT metodei ir savi ierobežojumi un trūkumi (piemēram, skaņas
signālu ietekmē būvdarbu fona trokšņi un vibrācijas, kā arī ģeoloģiskie faktori
(sastāva ziņā atšķirīgu grunts slāņu mija), tomēr prasmīgs un pieredzējis
operators spēs šos faktorus izanalizēt un atšķirt no īstiem defektiem. Prasmīgi
veicot skaņas pārbaudi jau lauka apstākļos, pālis ar nozīmīgu defektu vienmēr
tiks konstatēts. Pastāvot bažām par rezultātu ticamību, kas iegūti ar SIT
metodes palīdzību, vienmēr ir alternatīva problemātisko pāli pārbaudīt ar citām
metodēm (atrakšana – ja tas ir tehniski un fiziski iespējams; pāļa caururbšana
un izurbtās betona serdes analīze; pāļa slogošana).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiek rekomendēts veikt visu objektā ierīkoto pāļu (galvenokārt attiecas uz urbtajiem pāļiem) pārbaudi ar skaņas metodi pirms šo pāļu iekļaušanas tālākos būvdarbos. Ja kāda iemesla dēļ visu pāļu pārbaude nav iespējama, izlases kārtībā var veikt atsevišķu pāļu pārbaudi, rekomendējoši – 10-15% no kopējā ierīkoto pāļu skaita.
Autors: Gaitis Purenkovs